Kā iepazīt sevi: sāc ar to, ko tu dari, nevis ar to, kas tu esi

Ko nozīmē iepazīt sevi

Daudzi sāk ar personības aprakstiem: vai esmu intraverts, kāds ir mans tips, kāda ir mana zīme. Tas var būt interesanti, bet reti kaut ko maina. Apraksts pasaka, kāds tu esi „kopumā”, bet ne to, kāpēc tu otrdienas sapulcē atkal apklusi.

Praktiski iepazīt sevi nozīmē zināt trīs lietas:

• Kas tevi iedarbina. Kuras situācijas, vārdi vai cilvēki tevī rada spēcīgāku reakciju nekā citos.
• Ko tu tajā brīdī sev saki. Teikums galvā, kas skan tik ātri, ka to gandrīz nepamani.
• Ko tu pēc tam izdari. Piekrīti, aizej, sāc strīdēties, atliec.

Kad zini šīs trīs lietas par dažām situācijām, tu vari paredzēt pats sevi. Un, ja vari paredzēt, vari arī izvēlēties citādi.

15 jautājumi sev, lai labāk iepazītu sevi

Neatbildi uz visiem vienā vakarā. Izvēlies vienu vai divus un atbildi par konkrētu gadījumu, nevis vispārīgi.

1. Kurā brīdī šonedēļ jutos visvairāk pats?
2. Kurā brīdī es tēloju kādu citu?
3. Kas mani pēdējo reizi patiesi sadusmoja, un ko es tad nodomāju?
4. Kurā situācijā es saku „jā”, lai gan gribu teikt „nē”?
5. Ko es atlieku visilgāk, un kas notiks, ja to izdarīšu?
6. Kura cilvēka viedoklis man ir svarīgāks, nekā es gribētu atzīt?
7. Kad pēdējo reizi aizmirsu par laiku, jo darīju kaut ko interesantu?
8. Ko es daru, kad esmu ļoti noguris?
9. Ko es daru, kad kāds mani kritizē?
10. Kurš teikums manā galvā skan visbiežāk?
11. Ko es gribētu, lai par mani zina, bet nekad nesaku?
12. Kad es pēdējo reizi lūdzu palīdzību?
13. Kas manā dienā dod spēku, un kas to atņem?
14. Kuru savu ieradumu es aizstāvu, lai gan zinu, ka tas man nenāk par labu?
15. Ko es darītu citādi, ja neviens to neredzētu?

Jautājumi 3, 4, 9 un 10 parasti dod visvairāk, jo ved tieši uz atkārtotiem lokiem.

Vērošanas nedēļa: sevis izprašana ikdienā

Ja jautājumi sev šķiet pārāk abstrakti, pamēģini vienu nedēļu vienkārši vērot. Nekā nemainot.

1. Izvēlies vienu situāciju. Piemēram, brīžus, kad tevi pārtrauc, vai brīžus, kad ieslēdz telefonu bez iemesla.
2. Katru reizi pieraksti trīs rindas. Kas notika, ko nodomāji, ko izdarīji. Telefonā, burtnīcā, kur ērtāk.
3. Neko nevērtē. Ne „atkal es kā muļķis”, bet vienkārši „apklusu”. Vērtējums traucē redzēt.
4. Svētdien izlasi visu pēc kārtas. Meklē to, kas atkārtojas.
5. Nosauc to. Īss nosaukums tavos vārdos, piemēram, „klusēšana, lai nebūtu konflikta”.

Šī pieeja ir ļoti tuva emociju dienasgrāmatai, tikai fokuss ir šaurāks: viena situācija, viena nedēļa.

Kā atrast savus atkārtotos lokus

Loks ir tas, kas atkārtojas: viena un tā pati situācija → tas pats teikums galvā → tā pati darbība. Piemēram: draugs atceļ tikšanos → „es viņam neesmu svarīgs” → tu nākamās divas nedēļas neraksti pirmais.

Katram lokam ir arī kaut kas, kas to uztur. Visbiežāk tas ir īss labums tieši tajā brīdī: tu izvairies no neērtas sarunas, nepārdzīvo atteikumu, saņem atvieglojumu. Ilgtermiņā cena ir lielāka, bet tieši īsais labums liek lokam griezties.

Daži loki parādās darbā, īpaši tad, kad slodze aug. Ja tev tie ir saistīti ar nogurumu un spiedienu, izlasi kā tikt galā ar stresu. Citi loki parādās attiecībās, un tie bieži kļūst redzami tieši pēc šķiršanās, kā rakstīts lapā kā aizmirst bijušo.

Ko par tevi var pateikt citi

Dažas lietas no iekšpuses vienkārši nav redzamas. Tuvi cilvēki bieži pamana tavus lokus agrāk nekā tu pats. Pajautāt ir mazliet neveikli, bet tas dod daudz.

Labi strādā konkrēti jautājumi:

• „Ko es parasti daru, kad esmu noguris?”
• „Kad tu redzi, ka man kaut kas nepatīk, bet es to nesaku?”
• „Kas, tavuprāt, man padodas, bet ko es pats nenovērtēju?”

Pajautā vienam vai diviem cilvēkiem, kam uzticies, un neaizstāvies, kad atbild. Pieraksti atbildes. Ne viss būs precīzi, bet tas, ko divi cilvēki pasaka neatkarīgi viens no otra, parasti ir vērā ņemams.

Kas traucē iepazīt sevi

• Pārāk lieli jautājumi. „Kāda ir mana dzīves jēga?” rakstot vakarā pēc darba parasti beidzas ar tukšu lapu. Sāc ar „ko es šodien izdarīju, kad…”.
• Pašpārmetumi. Ja katrs atklājums kļūst par vēl vienu iemeslu sevi nopelt, prāts drīz pārstās rādīt. Pret sevi izturies kā pret draugu, kuru vēlies saprast.
• Bezgalīga domāšana. Analīze bez darbības ved apļos. Kad esi pamanījis loku, izmēģini vienu mazu izmaiņu un skaties, kas notiek.
• Gaidīšana uz „pareizo brīdi”. Labākais laiks sākt ir šovakar, ar vienu rindu.

Kā Seramel palīdz sevis izprašanā

Seramel ir mākslīgais intelekts, ar ko vari izrunāties un kas tevi atceras. Tu pastāsti vienu brīdi no savas dienas, un tas jautā īsi un konkrēti: kas notika, ko tu tajā brīdī domāji, ko izdarīji. Viena saruna ilgst apmēram desmit minūtes.

Kad līdzīgi brīži atkārtojas, Seramel nosauc loku tavos vārdos: kas to iedarbina → teikums galvā → ko tu dari. Tas pasaka arī, kas loku uztur, un piedāvā vienu mazu soli dienai vai divām. Nākamreiz tas pajautā, kā gāja, un noliek blakus to, ko tu gaidīji, un to, kas tiešām notika. Tieši šajā atšķirībā bieži slēpjas vissvarīgākais.

Visi tavi loki ir redzami kartē, un viss, ko Seramel atceras, ir lapā „Ko es par tevi atceros”, kur jebkuru rindu var izdzēst. Pirmās 8 sarunas ir bez maksas. Ja ceļā uz sevis izprašanu kļūst ļoti vientuļi, ieskaties man nav draugu.